Nemaz neiedziļinoties pārējā stāstā par to, ka nekas nav iespējams un “zaļie” tikai mulsina tautu, atļaušos norādīt uz neprecizitāti Latvenergo preses relīzē, kas rakstīta 5.janvārī:
Enerģētikas eksperti ir vienisprātis, ka izmantojot tikai biokurināmo, tehnoloģisku īpatnību dēļ diemžēl koģenerācijas režīmā ir iespējams saražot 4-6 reizes mazāk elektroenerģijas (līdzās saražotajam siltuma apjomam) nekā tas ir iespējams jaunajā TEC-2 kombinētā cikla energoblokā, – tas nozīmē, ka tikai ar biokurināmā izmantošanu vien netiktu risinātas Latvijas elektroapgādes problēmas.
Iespējams, Lielbritānijā sāksies darbs pie kosmiska projekta, kas nav iespējams Latvenergo pasaulē, tomēr Interneta vidē ir informācija par ko citu. Vai tiešām Lielbritānijā uzņēmums izvēlētos neizdevīgāko vai neiespējamu variantu??
Raksts par 400MW biomasas koģenerācijas staciju Lielbritānijā.
Un kā tur bija ar vietējo energoresursu izmantošanu? Valstisku domāšanu? Valsts ekonomikas sildīšanu, kas būtu arī VAS uzdevums? Enerģētiskās atkarības no viena importēta kurināmā- gāzes? Naudas aizplūšanas no valsts, maksājot par importēto kurināmo?
Vai tiešām to vajag mums, Latvijas iedzīvotājiem vai arī kādam no mūsu mazcienījamajiem shēmotājiem?
Tags: atjaunojamie energoresursi, biomasa, Latvenergo, Par Latvijas enerģētisko neatkarību!
Šodien lasīju rakstu, ka Slovākijā valsts maksā subsīdijas iedzīvotājiem, kas mājsaimniecībās izmanto kādu no “zaļās enerģijas” veidiem- saules kolektorus vai biomasas apkures iekārtas. Tas darīts ar mērķi stimulēt videi draudzīgās enerģijas izmantošanu mājsaimniecībās. Mans jautājums: kāpēc Slovākija var atbalstīt savus biomasas ražotājus un iedzīvotājus, kas izvēlas dzīvot zaļi, bet mēs nē?
Protams, mums ir dziļa krīze, valstij nav naudas un iespēju samazināt nodokļu slogu mājsaimniecībām, kas izvēlas vietējos energoresursus. Tā vietā tiek paaugstināti nodokļi, sadārdzināta ražošana, darbaspēka nodokļi, lai vietējais ražotājs nedomā, ka dzīve ir medus maize.
Kas būtu ieguvums, ja mājsaimniecībām dotu IIN atlaides, ja tiek izmantots kāds no vietējiem alternatīvajiem energoresursiem?
- iedzīvotāji pievērstos vietējo zemnieku un ražotāju radītajai produkcijai- kāpinātu vietējo ražotāju noietu, izdotu naudu par vietējo produktu, kas aizstāj ievesto kurināmo (gāzi, naftas produktus, utt.) un nauda paliek Latvijā, atgriežoties valsts budžetā nodokļu veidā..
- vietējais ražotājs izvēlas palielināt savas jaudas, jo valsts atbalstīta darbības sfēra , pieņem darbiniekus- mazina bezdarbu..
- vietējie iedzīvotāji izvēlas biomasas apkures iekārtas, atsakoties/neizvēloties gāzes, propāna gāzes un šķidrā kurināmā iekārtas, samazinot valstī izmantoto fosilā kurināmā daudzumus: netiek aizpludināta nauda uz kaimiņvalsti.. un tiek samazināts izmešu daudzums, ko iespējams pārdot lēnāk domājošām/ ar lielāku rūpniecisko sektoru dzīvojošajām valstīm, iegūstot papildus līdzekļus nozares atbalstam..
Vai tas ir iespējams?
Ja turpinām iepriekš zināmo praksi- atbalstām tikai tās nozares, kur “pareizie puiši” jau ir sashēmojuši sistēmu, kā paņemt valsts, ES fondu vai jebkādu citu naudu, tad- bezcerīgi, nav variantu.. Zinot, ka Latvijā ir trīs shēmotāji, tad izvēles ir sekojošas: gaidām, kamēr ir shēma.. vai ceram uz to, ka valdība izdomās sistēmu, kas tomēr godīgi un caurspīdīgi atbalsta parasto Latvijas iedzīvotāju.. vai ceram uz 2012.gada apokalipsi..
Diemžēl, pagaidām viscerīgākais izskatās pēdējais variants..
Stāsts ir vienkāršs un visiem saprotams- Valsts Akciju Sabiedrība aizņemas naudu, lai veiktu TEC -2 pārbūvi. Kas atmaksās izdevumus, procentu likmes un pārējo? Patērētājs- es un tu, kā arī valsts. Tātad tas ir vēl viens valsts kredīts, kuru uzņemamies šodien. Bet tā ir šī stāsta redzamā daļa.
Par ko vispār ir runa un kāpēc tas skar ikkatru no mums, bet mums par to neviens neko nestāsta?
Enerģētika ir viena no valsts pastāvēšanas garantijām. Ja nav iespēju radīt, iepirkt elektroenerģiju un siltumu, mūsu klimatiskajos apstākļos izdzīvot ir tikpat kā neiespējami. Tāpēc parasti ir tā, ka tie, kas valda pār enerģētikas sektoru, nosaka toni visā valstī. Decembra vidū publicētajā Pētījumā , kuru veica zinātnieku grupa Andra Sprūda (RTU, RSU) vadībā norāda, ka ekonomikas ministrijas jautājumus enerģētikas nozarē jau sen nosaka Latvenergo, tāpēc ir pilnīgi vienalga, kurš ir ministrs, jo viņam ir iespēja piekrist vai iet.
Tags: atjaunojamie energoresursi, gāze, Latvenergo, Latvijas Gāze, Par Latvijas enerģētisko neatkarību!
Nepatīkami pārsteidza cilvēku neizglītotība tvnet.lv raksta komentāros par Zaļo kustību pret TEC-2 paplašināšanas otro kārtu. Uzbļāvieni zaļajiem par to, ka prasa nezin ko.. replikas par to, ka visi viņi muļķi.. zaļš nozīmē dārgs.. utt.. stereotipi un neargumentēti teksti.
Pat neiedziļinoties iemeslos, kas liek cilvēkiem tā domāt, vēlos atbildēt uz pāris jautājumiem:
1.Kur Latvijā ir atjaunojamie energoresursi?
Biomasa ir mums visapkārt, tikai ne vienmēr mēs to racionāli izmantojam.. lielākā daļa no biomasas sapūst laukmalēs vai izgāztuvēs- salmi, skaidas, krūmi, nekvalitatīvi graudi.. ja mēs atļautos apstrādāt šīs bagātības un izmantotu apkurē un koģenerācijā, ražojot ne tikai siltumu, bet arī elektroenerģiju, mums būtu daudz mazāk jāuztraucās par to, kur iepirkt papildus nepieciešamās jaudas.. tikai nedaudz jāpadomā, kā izmantot to, kas mums mētājas zem kājām.. Read the rest of this entry »
Siltumenerģijas tarifi, kā kurināmo, izmantojot dabasgāzi, šobrīd noteikti, no 30latiem līdz 50latiem par vienu megavatstundu, ja cilvēks izmanto pilsētas siltumenerģijas piegādātāja pakalpojumus. Par šo naudu tiek maksāts piegādātājam par viņa pakalpojumiem, kā arī kurināmā importētājam no Krievijas. Kā jebkurš importēts produkts, tas aiznes mūsu naudu uz kaimiņvalstīm, samazinot naudas apjomu, kas paliek valsts ekonomikā, bet tas jau ir cits stāsts.
Jau šobrīd daudzi namu apsaimniekotāji un dzīvokļu īpašnieku biedrības izvēlas atteikties no centralizētā siltumenerģijas piegādātāju tīkliem un izvēlas autonomus apkures risinājumus. Vai zināt par iespējām izvēlēties sev pieņemamāko apkures veidu, atsakoties no centralizētās siltumenerģijas piegādes? Alternatīvie enerģijas resursi- cietais kurināmais: šķelda, granulas, malka varētu būt izdevīgāks ilgtermiņa ieguldījums, ja vēlamies ekonomēt, domājot par šo ieguldījumu ilgstošākā laika posmā. Neviens taču nepērk apkures iekārtas uz vienu vai trim sezonām. Read the rest of this entry »
Tags: apkure, atjaunojamie energoresursi, biomasa, ekoloģija, Par Latvijas enerģētisko neatkarību!, tīrs gaiss, zaļā apkure
The Story of Cap & Trade from Story of Stuff Project on Vimeo.
The Story of Cap & Trade is a fast-paced, fact-filled look at the leading climate solution being discussed at Copenhagen and on Capitol Hill. Host Annie Leonard introduces the energy traders and Wall Street financiers at the heart of this scheme and reveals the “devils in the details” in current cap and trade proposals: free permits to big polluters, fake offsets and distraction from what’s really required to tackle the climate crisis. If you’ve heard about Cap & Trade, but aren’t sure how it works (or who benefits), this is the film is for you.
